22 septembris, 2011

Ekskursija.

Músu celojums sákás 9.00 no ríta. Mérkis - ciemats Bocairent, kas atrodas apméram 60 km attálumá. Lai noklútu lidz turienei, més braucám pa celiem, kas vijás cauri lieliem, skaistiem kalniem. Patiesám gleznaini. Celi diezgan líkumaini, un klintis seko viena aiz otras.
Ainavas ir neaprakstámi skaistas. Dazbríd garám aizslíd arí pa kádai kraujai, kurá nepavisam negribétos ievelties.
Nu jau esam gandríz atbraukusi. Ciemats Bocairent. Máju tik daudz un tuvu viena pie otras. Un tálumá jau mús gaida pirmais (neplánotais) pieturpunkts.
Pasá ciemata sirdí stalti stáv baznícas tornis.
Esam klát. Masínas noparkotas un nu var cítígák visu apskatít. Raugooties uz sím búvém es vairák sajutos ká Itálijá. Iespéjams zemapziná iespiedusies káda maza Itálijas ciematina aina no sen aizmirstas filmas. Nu nezinu... Bet tomér glíti.
Protams, uz táda skaista fona jau nevar nenobildéties. (Mazá Itálija Spánijá :) )
Sákam savu ekskursiju. Ká pirmais apskates punkts bija plánotas alas klintís, tacu esam ieradusies par átru un viss vél slégts. Lai velti netérétu laiku, nolemjam kápt kalná apskatít klosteri. Ja jau esam atbraukusi, tad kápéc ne !?!
No táluma skatoties liekas, ka tas táds nieks vien bús, bet patiesíbá izrádás, ka taka ir daudz, daudz garáka. Bildé labi var redzét, ka taka kalná ved zig-zagá. Katra posma noslégumá ir táds ká altáris, jeb maza mini kapella un uz tás ir rakstíts kártas nummurs, kura tá ir péc kártas, no apaksas skaitot. Pavisam tádas bija 14. Katru gadu so pasu celu skérso svétcelotáji. Vini nák no visám malám. Lídzígi ká Latvijá gájiens uz Aglonu.
Pasá cela sákumá vél jánobildéjas uz ciemata fona.
Nu lúk - augsták redzamais tilts jau skérsots. Bet tas ir tikai pats sákums. Par cik sis ir neplánots kápiens un arí alas ir ne tás, ko bijám iedomájusás, tad rezultátá esmu pavisam nepieméroti gérbusies. :) Platformu kurpes man galígi nepalídzéja, nemot vérá, ka cels bija brugéts, bet daudzo gájéju izbradáts. Seit es vél smaidu, jo nenojausu, kas mani patiesíbá sagaida. :)
Kad púsot un elsot jau gandríz sasniegta virspuse, manu uzmaníbu piesaistíja interesants kaktus, kas gatavojas uz ziedésanu. Pumpuri ká tádas mazas, sarkanas bumbinas. Man jau patika.
Un seit mazs ieskats ainavá, kas paveras uz ciematu no gandríz-augsas. :) Var ieraudzít arí dabá augoso alveju. Daudz jau noiets un kájas jau grasás atdalíties no páréjá rumpja.
Un seit jau augsá. Skats ir kolosáls, elpu aizraujos.
Nogurums dara savu un nu vairs smaids nav tik plats ká sákumá. Kájas vél kaut ká turas savá vietá. Tagad tik jádomá par to ká izturét kápienu lejá. Man tas bija tik pat grúts ká kápiens augsá. (Zél, ka neesmu nobildéjusi arí pasu klosteri. Kaut ká aizmirsies.) Viss ciemats pie kájám. :)
Seit jau skats uz alu pusi -Cuevas de Moros. Bildes centrá var redzét margas takai, pa kuru lídám lídz ieejai klintís. To pat nevar nosaukt par ieeju. Uzkáp pa trepém un lien ieksá pa caurumu siená. Tás alas arí tádas nosacítas - man jau vairák atgádinája mini tunelísu labirintu. Párvietosanás tikai tupus -zosu gájiená. Kájás piecelties varéja tikai izlienot árpasaulé. Tajá brídí jau sapratu, ka nákosajá diená bús grúti, sápés visas malas. :)
Seit nedaudz var redzét, cik zems tur ir. Sézot man galva jau sniedzas lídz griestiem. Jánem vérá, ka es esmu gandríz mini cilvéks. Kreisajá pusé ir viens no logiem, pie kuriem gids mums neláva pielíst, jo varot izvelties. Dazás vietás uz prieksu(vai uz augsu) varéja tikt tikai ar virvju palídzíbu. Vispár bija jautri un tiesi sís alas man no visa patika vislabák. :)
Atpakalcelá kádá degvielas uzpildes stacijá es pamaníju savu pirmo egli Spánijá. Un tá pati táda caurspídíga un nedaudz noplukusi.
Braucam atpakal pa tiem pasiem kalnainajiem, líkumotajiem celiem. Líkumi seko viens aiz otra un ir galvu reibinosi. Tiesám, man reiba galva.
Seit jau esam nákosaja un pédéjá pieturpunktá pilsétá Xativa. Tá ir pils - Castello de Xativa. Seit loti skaisti daudz kas atjaunots, un darbi turpinás joprojám. Pils arí atrodas kalná, bet par laimi augsá var uzbraukt arí ar masínu (man par laimi). Loti iespaidígi.
Protams, man jau vajadzéja ielíst priekspláná.
Kamér citi pérk biletes, es tikmér júsmoju par to cik seit glíti. :) Sijá ékas dalá ir ieríkota maza kafeinícina.
Tá lúk sí pils izskatíjás kádreiz senákos laikos (gadus nezinu). 
Atkal jau bija jákápj pa trepém. Bet skats ir tá vérts. Sajá vietá táda ípasa aura. Kur vien skatos nevaru nopriecáties cik skaisti un jauki. ;)
Nobeigumá skats uz pilsétu no augsas. Iespaidígi plasumi. Visas domas un emocijas grúti aprakstít, bet centos dot vismaz mazu ieskatu no mana piedzívojuma. Bríniscígs celojums.


P.S. Piedodiet par garumzimem. Man te jáizlídzás ar sveshu klaviatúra. Centos, lai ir kaut cik saprotamák.